emendico

Latin

Etymology

From ex- +‎ mendīcō.

Pronunciation

Verb

ēmendīcō (present infinitive ēmendīcāre, perfect active ēmendīcāvī, supine ēmendīcātum); first conjugation

  1. to beg, solicit (obtain by begging)

Conjugation

   Conjugation of ēmendīcō (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present ēmendīcō ēmendīcās ēmendīcat ēmendīcāmus ēmendīcātis ēmendīcant
imperfect ēmendīcābam ēmendīcābās ēmendīcābat ēmendīcābāmus ēmendīcābātis ēmendīcābant
future ēmendīcābō ēmendīcābis ēmendīcābit ēmendīcābimus ēmendīcābitis ēmendīcābunt
perfect ēmendīcāvī ēmendīcāvistī ēmendīcāvit ēmendīcāvimus ēmendīcāvistis ēmendīcāvērunt,
ēmendīcāvēre
pluperfect ēmendīcāveram ēmendīcāverās ēmendīcāverat ēmendīcāverāmus ēmendīcāverātis ēmendīcāverant
future perfect ēmendīcāverō ēmendīcāveris ēmendīcāverit ēmendīcāverimus ēmendīcāveritis ēmendīcāverint
passive present ēmendīcor ēmendīcāris,
ēmendīcāre 		ēmendīcātur ēmendīcāmur ēmendīcāminī ēmendīcantur
imperfect ēmendīcābar ēmendīcābāris,
ēmendīcābāre 		ēmendīcābātur ēmendīcābāmur ēmendīcābāminī ēmendīcābantur
future ēmendīcābor ēmendīcāberis,
ēmendīcābere 		ēmendīcābitur ēmendīcābimur ēmendīcābiminī ēmendīcābuntur
perfect ēmendīcātus + present active indicative of sum
pluperfect ēmendīcātus + imperfect active indicative of sum
future perfect ēmendīcātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present ēmendīcem ēmendīcēs ēmendīcet ēmendīcēmus ēmendīcētis ēmendīcent
imperfect ēmendīcārem ēmendīcārēs ēmendīcāret ēmendīcārēmus ēmendīcārētis ēmendīcārent
perfect ēmendīcāverim ēmendīcāverīs ēmendīcāverit ēmendīcāverīmus ēmendīcāverītis ēmendīcāverint
pluperfect ēmendīcāvissem ēmendīcāvissēs ēmendīcāvisset ēmendīcāvissēmus ēmendīcāvissētis ēmendīcāvissent
passive present ēmendīcer ēmendīcēris,
ēmendīcēre 		ēmendīcētur ēmendīcēmur ēmendīcēminī ēmendīcentur
imperfect ēmendīcārer ēmendīcārēris,
ēmendīcārēre 		ēmendīcārētur ēmendīcārēmur ēmendīcārēminī ēmendīcārentur
perfect ēmendīcātus + present active subjunctive of sum
pluperfect ēmendīcātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — ēmendīcā — — ēmendīcāte —
future — ēmendīcātō ēmendīcātō — ēmendīcātōte ēmendīcantō
passive present — ēmendīcāre — — ēmendīcāminī —
future — ēmendīcātor ēmendīcātor — — ēmendīcantor
non-finite forms infinitive participle
active passive active passive
present ēmendīcāre ēmendīcārī ēmendīcāns —
future ēmendīcātūrum esse ēmendīcātum īrī ēmendīcātūrus ēmendīcandus
perfect ēmendīcāvisse ēmendīcātum esse — ēmendīcātus
future perfect — ēmendīcātum fore — —
perfect potential ēmendīcātūrum fuisse — — —
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
ēmendīcandī ēmendīcandō ēmendīcandum ēmendīcandō ēmendīcātum ēmendīcātū

References

  • “emendico”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879), A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • “emendico”, in Gaffiot, Félix (1934), Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
  • emendico, in ΛΟΓΕΙΟΝ [Logeion] Dictionaries for Ancient Greek and Latin (in English, French, Spanish, German, Dutch and Chinese), University of Chicago, since 2011
  • emendico in Ramminger, Johann (16 July 2016 (last accessed)), Neulateinische Wortliste: Ein Wörterbuch des Lateinischen von Petrarca bis 1700‎[1], pre-publication website, 2005-2016
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.