desidero

See also: desiderò

Italian

Etymology 1

Pronunciation

  • IPA(key): /de.ziˈdɛ.ro/, (traditional) /de.siˈdɛ.ro/[1]
  • Rhymes: -ɛro
  • Hyphenation: de‧si‧dè‧ro

Noun

desidero m (plural desideri)

  1. (archaic) alternative form of desiderio

Etymology 2

Pronunciation

  • IPA(key): /deˈzi.de.ro/, (traditional) /deˈsi.de.ro/[2]
  • Rhymes: -idero
  • Hyphenation: de‧sì‧de‧ro

Verb

desidero

  1. first-person singular present indicative of desiderare

References

  1. ^ desidero in Dizionario Italiano Olivetti, Olivetti Media Communication
  2. ^ desidero in Luciano Canepari, Dizionario di Pronuncia Italiana (DiPI)

Anagrams

Latin

Etymology

    From de- +‎ *sīder-, a morpheme perhaps related to sīdus (“star; constellation”) (compare cōnsīderō). Perhaps like "wish upon a shooting star."[1]

    Pronunciation

    Verb

    dēsīderō (present infinitive dēsīderāre, perfect active dēsīderāvī, supine dēsīderātum); first conjugation

    1. to want, desire, wish for, long for
      Synonym: concupīscō
      • 63 BCE, Cicero, Catiline Orations Oratio in Catilinam Prima in Senatu Habita.10:
        Nimium diū tē imperātōrem tua illa Mānliāna castra dēsīderant.
        For too long now that “Manlian” camp of yours has been longing for you as its leader.
        (The plural desiderant agrees with the plural subject castra, understood here as singular. Cicero is using the dramatic device of personification to taunt Catiline, whose supporter Gaius Manlius commanded a rebel camp at Faesulae in Etruria.)
    2. to miss, lack, need
    3. to lose
    4. (passive voice) to be lost, to be missing

    Conjugation

       Conjugation of dēsīderō (first conjugation)
    indicative singular plural
    first second third first second third
    active present dēsīderō dēsīderās dēsīderat dēsīderāmus dēsīderātis dēsīderant
    imperfect dēsīderābam dēsīderābās dēsīderābat dēsīderābāmus dēsīderābātis dēsīderābant
    future dēsīderābō dēsīderābis dēsīderābit dēsīderābimus dēsīderābitis dēsīderābunt
    perfect dēsīderāvī dēsīderāvistī dēsīderāvit dēsīderāvimus dēsīderāvistis dēsīderāvērunt,
    dēsīderāvēre
    pluperfect dēsīderāveram dēsīderāverās dēsīderāverat dēsīderāverāmus dēsīderāverātis dēsīderāverant
    future perfect dēsīderāverō dēsīderāveris dēsīderāverit dēsīderāverimus dēsīderāveritis dēsīderāverint
    passive present dēsīderor dēsīderāris,
    dēsīderāre     		dēsīderātur dēsīderāmur dēsīderāminī dēsīderantur
    imperfect dēsīderābar dēsīderābāris,
    dēsīderābāre     		dēsīderābātur dēsīderābāmur dēsīderābāminī dēsīderābantur
    future dēsīderābor dēsīderāberis,
    dēsīderābere     		dēsīderābitur dēsīderābimur dēsīderābiminī dēsīderābuntur
    perfect dēsīderātus + present active indicative of sum
    pluperfect dēsīderātus + imperfect active indicative of sum
    future perfect dēsīderātus + future active indicative of sum
    subjunctive singular plural
    first second third first second third
    active present dēsīderem dēsīderēs dēsīderet dēsīderēmus dēsīderētis dēsīderent
    imperfect dēsīderārem dēsīderārēs dēsīderāret dēsīderārēmus dēsīderārētis dēsīderārent
    perfect dēsīderāverim dēsīderāverīs dēsīderāverit dēsīderāverīmus dēsīderāverītis dēsīderāverint
    pluperfect dēsīderāvissem dēsīderāvissēs dēsīderāvisset dēsīderāvissēmus dēsīderāvissētis dēsīderāvissent
    passive present dēsīderer dēsīderēris,
    dēsīderēre     		dēsīderētur dēsīderēmur dēsīderēminī dēsīderentur
    imperfect dēsīderārer dēsīderārēris,
    dēsīderārēre     		dēsīderārētur dēsīderārēmur dēsīderārēminī dēsīderārentur
    perfect dēsīderātus + present active subjunctive of sum
    pluperfect dēsīderātus + imperfect active subjunctive of sum
    imperative singular plural
    first second third first second third
    active present — dēsīderā — — dēsīderāte —
    future — dēsīderātō dēsīderātō — dēsīderātōte dēsīderantō
    passive present — dēsīderāre — — dēsīderāminī —
    future — dēsīderātor dēsīderātor — — dēsīderantor
    non-finite forms infinitive participle
    active passive active passive
    present dēsīderāre dēsīderārī dēsīderāns —
    future dēsīderātūrum esse dēsīderātum īrī dēsīderātūrus dēsīderandus
    perfect dēsīderāvisse dēsīderātum esse — dēsīderātus
    future perfect — dēsīderātum fore — —
    perfect potential dēsīderātūrum fuisse — — —
    verbal nouns gerund supine
    genitive dative accusative ablative accusative ablative
    dēsīderandī dēsīderandō dēsīderandum dēsīderandō dēsīderātum dēsīderātū

    Descendants

    References

    • “desidero”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879), A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
    • “desidero”, in Charlton T. Lewis (1891), An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
    • “desidero”, in Gaffiot, Félix (1934), Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
    1. ^ De Vaan, Michiel (2008), “sīdus”, in Etymological Dictionary of Latin and the other Italic Languages (Leiden Indo-European Etymological Dictionary Series; 7), Leiden, Boston: Brill, →ISBN, page 562
    This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.