delimito

See also: delimitó and delimitò

Catalan

Verb

delimito

first-person singular present indicative of delimitar

Italian

Verb

delimito

first-person singular present indicative of delimitare

Anagrams

demoliti

Latin

Etymology

From dē- +‎ limitō.

Pronunciation

(Classical Latin) IPA^(key): [deːˈlɪ.mɪ.toː]
(modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): [deˈliː.mi.to]

Verb

dēlīmitō (present infinitive dēlīmitāre, perfect active dēlīmitāvī, supine dēlīmitātum); first conjugation (very rare)

to delimit, mark out the boundaries
Synonyms: līmitō, fīniō

Conjugation

Conjugation of dēlimitō (first conjugation)

indicative		singular				plural
indicative		first	second		third	first	second		third
active	present	dēlimitō	dēlimitās		dēlimitat	dēlimitāmus	dēlimitātis		dēlimitant
	imperfect	dēlimitābam	dēlimitābās		dēlimitābat	dēlimitābāmus	dēlimitābātis		dēlimitābant
	future	dēlimitābō	dēlimitābis		dēlimitābit	dēlimitābimus	dēlimitābitis		dēlimitābunt
	perfect	dēlimitāvī	dēlimitāvistī		dēlimitāvit	dēlimitāvimus	dēlimitāvistis		dēlimitāvērunt, dēlimitāvēre
	pluperfect	dēlimitāveram	dēlimitāverās		dēlimitāverat	dēlimitāverāmus	dēlimitāverātis		dēlimitāverant
	future perfect	dēlimitāverō	dēlimitāveris		dēlimitāverit	dēlimitāverimus	dēlimitāveritis		dēlimitāverint
passive	present	dēlimitor	dēlimitāris, dēlimitāre		dēlimitātur	dēlimitāmur	dēlimitāminī		dēlimitantur
	imperfect	dēlimitābar	dēlimitābāris, dēlimitābāre		dēlimitābātur	dēlimitābāmur	dēlimitābāminī		dēlimitābantur
	future	dēlimitābor	dēlimitāberis, dēlimitābere		dēlimitābitur	dēlimitābimur	dēlimitābiminī		dēlimitābuntur
	perfect	dēlimitātus + present active indicative of sum
	pluperfect	dēlimitātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	dēlimitātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular				plural
subjunctive		first	second		third	first	second		third
active	present	dēlimitem	dēlimitēs		dēlimitet	dēlimitēmus	dēlimitētis		dēlimitent
	imperfect	dēlimitārem	dēlimitārēs		dēlimitāret	dēlimitārēmus	dēlimitārētis		dēlimitārent
	perfect	dēlimitāverim	dēlimitāverīs		dēlimitāverit	dēlimitāverīmus	dēlimitāverītis		dēlimitāverint
	pluperfect	dēlimitāvissem	dēlimitāvissēs		dēlimitāvisset	dēlimitāvissēmus	dēlimitāvissētis		dēlimitāvissent
passive	present	dēlimiter	dēlimitēris, dēlimitēre		dēlimitētur	dēlimitēmur	dēlimitēminī		dēlimitentur
	imperfect	dēlimitārer	dēlimitārēris, dēlimitārēre		dēlimitārētur	dēlimitārēmur	dēlimitārēminī		dēlimitārentur
	perfect	dēlimitātus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	dēlimitātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular				plural
imperative		first	second		third	first	second		third
active	present	—	dēlimitā		—	—	dēlimitāte		—
active	future	—	dēlimitātō		dēlimitātō	—	dēlimitātōte		dēlimitantō
passive	present	—	dēlimitāre		—	—	dēlimitāminī		—
passive	future	—	dēlimitātor		dēlimitātor	—	—		dēlimitantor
non-finite forms		infinitive				participle
non-finite forms		active		passive		active		passive
present		dēlimitāre		dēlimitārī		dēlimitāns		—
future		dēlimitātūrum esse		dēlimitātum īrī		dēlimitātūrus		dēlimitandus
perfect		dēlimitāvisse		dēlimitātum esse		—		dēlimitātus
future perfect		—		dēlimitātum fore		—		—
perfect potential		dēlimitātūrum fuisse		—		—		—
verbal nouns		gerund					supine
		genitive	dative		accusative	ablative	accusative		ablative
		dēlimitandī	dēlimitandō		dēlimitandum	dēlimitandō	dēlimitātum		dēlimitātū

References

“delimito”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879), A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
“delimito”, in Gaffiot, Félix (1934), Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
"delimitare", in Charles du Fresne du Cange, Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition with additions by D. P. Carpenterius, Adelungius and others, edited by Léopold Favre, 1883–1887)

Portuguese

Verb

delimito

first-person singular present indicative of delimitar

Spanish

Verb

delimito

first-person singular present indicative of delimitar