dejicio

Latin

Pronunciation

Verb

dējiciō (present infinitive dējicere, perfect active dējēcī, supine dējectum); third (-iō variant) conjugation

  1. alternative form of dēiciō

Conjugation

   Conjugation of dējiciō (third (-iō variant) conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present dējiciō dējicis dējicit dējicimus dējicitis dējiciunt
imperfect dējiciēbam dējiciēbās dējiciēbat dējiciēbāmus dējiciēbātis dējiciēbant
future dējiciam dējiciēs dējiciet dējiciēmus dējiciētis dējicient
perfect dējēcī dējēcistī dējēcit dējēcimus dējēcistis dējēcērunt,
dējēcēre
pluperfect dējēceram dējēcerās dējēcerat dējēcerāmus dējēcerātis dējēcerant
future perfect dējēcerō dējēceris dējēcerit dējēcerimus dējēceritis dējēcerint
passive present dējicior dējiceris,
dējicere 		dējicitur dējicimur dējiciminī dējiciuntur
imperfect dējiciēbar dējiciēbāris,
dējiciēbāre 		dējiciēbātur dējiciēbāmur dējiciēbāminī dējiciēbantur
future dējiciar dējiciēris,
dējiciēre 		dējiciētur dējiciēmur dējiciēminī dējicientur
perfect dējectus + present active indicative of sum
pluperfect dējectus + imperfect active indicative of sum
future perfect dējectus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present dējiciam dējiciās dējiciat dējiciāmus dējiciātis dējiciant
imperfect dējicerem dējicerēs dējiceret dējicerēmus dējicerētis dējicerent
perfect dējēcerim dējēcerīs dējēcerit dējēcerīmus dējēcerītis dējēcerint
pluperfect dējēcissem dējēcissēs dējēcisset dējēcissēmus dējēcissētis dējēcissent
passive present dējiciar dējiciāris,
dējiciāre 		dējiciātur dējiciāmur dējiciāminī dējiciantur
imperfect dējicerer dējicerēris,
dējicerēre 		dējicerētur dējicerēmur dējicerēminī dējicerentur
perfect dējectus + present active subjunctive of sum
pluperfect dējectus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — dējice — — dējicite —
future — dējicitō dējicitō — dējicitōte dējiciuntō
passive present — dējicere — — dējiciminī —
future — dējicitor dējicitor — — dējiciuntor
non-finite forms infinitive participle
active passive active passive
present dējicere dējicī dējiciēns —
future dējectūrum esse dējectum īrī dējectūrus dējiciendus,
dējiciundus
perfect dējēcisse dējectum esse — dējectus
future perfect — dējectum fore — —
perfect potential dējectūrum fuisse — — —
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
dējiciendī dējiciendō dējiciendum dējiciendō dējectum dējectū

References

  • “dejicio”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879), A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • “dejicio”, in Gaffiot, Félix (1934), Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.