avrîr
Emilian
Etymology
Pronunciation
- IPA(key): /aˈvriːr/
Verb
avrîr (auxiliary avair) (Bologna)
- to open
Conjugation
| infinitive | avrîr | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| gerund | avrànd | ||||||
| past participle | avêrt | ||||||
| singular | plural | ||||||
| first | second | third | first | second | third | ||
| indicative | present | avérr | avérr | avérr | avrän | avrî | avérren |
| imperfect | avrêva | avrêv | avrêva | avrêven | avrêvi | avrêven | |
| past historic | avré | avréss | avré | avrénn | avréssi | avrénn | |
| future | avrirò | avrirè | avrirà | avrirän | avrirî | avriràn | |
| subjunctive | present | avérra | avérr | avérra | avraggna | avrêdi | avérren |
| imperfect | avréss | avréss | avréss | avréssen | avréssi | avréssen | |
| conditional | present | avrirêv | avriréss | avrirêv | avrirénn | avriréssi | avrirénn |
| imperative | present | — | avérr | — | avrän | avrî | — |
References
- Vitali, Daniele; Lepri, Luigi (1999), “avrîr”, in Dizionario italiano–bolognese, bolognese–italiano, Milan: A. Vallardi, →ISBN, page 51