vanā

See also: Appendix:Variations of "vana"

Livonian

Etymology

From Proto-Finnic *vanha.

Pronunciation

  • IPA(key): /ˈvɑnɑː/, [ˈvɑnɑˑ]

Adjective

vanā (comparative vaņīmi or vaņīm, superlative amā vaņīmi or amā vaņīm)[1]

  1. old

Declension

Declension of vanā (18)
singular (ikšlu’g) plural (pǟgiņlu’g)
nominative (nominatīv) vanā vanād
genitive (genitīv) vanā vanād
partitive (partitīv) va’nnõ va’ņḑi
dative (datīv) vanān vanādõn
instrumental (instrumentāl) vanāks vanādõks
illative (illatīv) va’nnõ va’ņži
inessive (inesīv) vanās va’ņši
elative (elatīv) vanāst va’ņšti

References

  1. ^ Renāte Blumberga, Tapio Mäkeläinen, Karl Pajusalu (2013), Lībieši: vēsture, valoda un kultūra (in Livonian), Riga: Līvõ Kultūr sidām, →ISBN
  • Tiit-Rein Viitso; Valts Ernštreits (2012–2013), “vanā”, in Līvõkīel-ēstikīel-lețkīel sõnārōntõz [Livonian-Estonian-Latvian Dictionary]‎[1] (in Estonian and Latvian), Tartu, Rīga: Tartu Ülikool, Latviešu valodas aģentūra

Pali

Alternative forms

Noun

vanā

  1. ablative singular of vana (forest; desire)