tristatus

Latin

Etymology

Perfect active participle of trīstor.

Participle

trīstātus (feminine trīstāta, neuter trīstātum); first/second-declension participle

  1. having been sad
  2. having grieved

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative trīstātus trīstāta trīstātum trīstātī trīstātae trīstāta
genitive trīstātī trīstātae trīstātī trīstātōrum trīstātārum trīstātōrum
dative trīstātō trīstātae trīstātō trīstātīs
accusative trīstātum trīstātam trīstātum trīstātōs trīstātās trīstāta
ablative trīstātō trīstātā trīstātō trīstātīs
vocative trīstāte trīstāta trīstātum trīstātī trīstātae trīstāta
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.