scitatus

Latin

Etymology

Perfect active participle of scītor.

Participle

scītātus (feminine scītāta, neuter scītātum); first/second-declension participle

  1. having sought to know, having inquired

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative scītātus scītāta scītātum scītātī scītātae scītāta
genitive scītātī scītātae scītātī scītātōrum scītātārum scītātōrum
dative scītātō scītātae scītātō scītātīs
accusative scītātum scītātam scītātum scītātōs scītātās scītāta
ablative scītātō scītātā scītātō scītātīs
vocative scītāte scītāta scītātum scītātī scītātae scītāta
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.