impunctatus

Latin

Etymology

From in- +‎ pūnctātus.

Pronunciation

Adjective

impūnctātus (feminine impūnctāta, neuter impūnctātum); first/second-declension adjective

  1. (New Latin) impunctate

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative impūnctātus impūnctāta impūnctātum impūnctātī impūnctātae impūnctāta
genitive impūnctātī impūnctātae impūnctātī impūnctātōrum impūnctātārum impūnctātōrum
dative impūnctātō impūnctātae impūnctātō impūnctātīs
accusative impūnctātum impūnctātam impūnctātum impūnctātōs impūnctātās impūnctāta
ablative impūnctātō impūnctātā impūnctātō impūnctātīs
vocative impūnctāte impūnctāta impūnctātum impūnctātī impūnctātae impūnctāta
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.