heluatus

Latin

Etymology

Perfect active participle of hēluor.

Pronunciation

Participle

hēluātus (feminine hēluāta, neuter hēluātum); first/second-declension participle

  1. having squandered

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative hēluātus hēluāta hēluātum hēluātī hēluātae hēluāta
genitive hēluātī hēluātae hēluātī hēluātōrum hēluātārum hēluātōrum
dative hēluātō hēluātae hēluātō hēluātīs
accusative hēluātum hēluātam hēluātum hēluātōs hēluātās hēluāta
ablative hēluātō hēluātā hēluātō hēluātīs
vocative hēluāte hēluāta hēluātum hēluātī hēluātae hēluāta
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.