cincturus

Latin

Etymology

Future active participle of cingō.

Pronunciation

Participle

cīnctūrus (feminine cīnctūra, neuter cīnctūrum); first/second-declension participle

  1. about to surround

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative cīnctūrus cīnctūra cīnctūrum cīnctūrī cīnctūrae cīnctūra
genitive cīnctūrī cīnctūrae cīnctūrī cīnctūrōrum cīnctūrārum cīnctūrōrum
dative cīnctūrō cīnctūrae cīnctūrō cīnctūrīs
accusative cīnctūrum cīnctūram cīnctūrum cīnctūrōs cīnctūrās cīnctūra
ablative cīnctūrō cīnctūrā cīnctūrō cīnctūrīs
vocative cīnctūre cīnctūra cīnctūrum cīnctūrī cīnctūrae cīnctūra
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.