alā

alā f

1. locative singular of ala

• IPA^(key): /ˈɑlɑː/, [ˈɑlɑˑ]

From Proto-Finnic *ala.

alā

1. (of motion) down, downwards
   • 2012–2013, “alā”, in Tiit-Rein Viitso, Valts Ernštreits, editors, Līvõkīel-ēstikīel-lețkīel sõnārōntõz [Livonian-Estonian-Latvian Dictionary]‎^[1], Tartu, Riga: Tartu Ülikool, Latviešu valodas aģentūra:

     alā andõ

     to give up

     (literally, “to give down”)

   • 2012–2013, “alā”, in Tiit-Rein Viitso, Valts Ernštreits, editors, Līvõkīel-ēstikīel-lețkīel sõnārōntõz [Livonian-Estonian-Latvian Dictionary]‎^[2], Tartu, Riga: Tartu Ülikool, Latviešu valodas aģentūra:

     alā eitõ

     to submit

   • 2012–2013, “alā”, in Tiit-Rein Viitso, Valts Ernštreits, editors, Līvõkīel-ēstikīel-lețkīel sõnārōntõz [Livonian-Estonian-Latvian Dictionary]‎^[3], Tartu, Riga: Tartu Ülikool, Latviešu valodas aģentūra:

     li alā!

     go downstairs!

alā [with genitive]

1. (of motion) under, beneath
   • 2012–2013, “alā”, in Tiit-Rein Viitso, Valts Ernštreits, editors, Līvõkīel-ēstikīel-lețkīel sõnārōntõz [Livonian-Estonian-Latvian Dictionary]‎^[4], Tartu, Riga: Tartu Ülikool, Latviešu valodas aģentūra:

     rōntõz sadīz lōdanalā

     the book fell under the table

alā

1. second-person singular imperative of ä’b (negative verb)
   • 2013, Renāte Blumberga, Tapio Mäkeläinen, Karl Pajusalu, Lībieši: vēsture, valoda un kultūra, Riga: Līvõ Kultūr sidām, →ISBN:

     alā andõ!

     don't give!

   • 2013, Renāte Blumberga, Tapio Mäkeläinen, Karl Pajusalu, Lībieši: vēsture, valoda un kultūra, Riga: Līvõ Kultūr sidām, →ISBN:

     alā lik!

     don't move!

• Tiit-Rein Viitso; Valts Ernštreits (2012–2013), “alā”, in Līvõkīel-ēstikīel-lețkīel sõnārōntõz [Livonian-Estonian-Latvian Dictionary]‎^[5] (in Estonian and Latvian), Tartu, Rīga: Tartu Ülikool, Latviešu valodas aģentūra