Reconstruction:Proto-Italic/konsēnts

This Proto-Italic entry contains reconstructed terms and roots. As such, the term(s) in this entry are not directly attested, but are hypothesized to have existed based on comparative evidence.

Proto-Italic

Etymology

Present participle of *konsēō (“to approve, judge, reckon”), an iterative *-éyeti formation to *kensō (“to evaluate verbally”). The two related verbs were conflated to form Latin cēnseō.[1]

Adjective

*konsēnts

  1. decreeing, reckoning
  2. divine epithet

Inflection

Declension of *konsēnts (consonant stem)
singular masculine feminine neuter
nominative *konsēnts *konsēnts *konsēnt
vocative *konsēnts *konsēnts *konsēnt
accusative *konsēntem *konsēntem *konsēnt
genitive *konsēntes, konsēntos *konsēntes, konsēntos *konsēntes, konsēntos
dative *konsēntei *konsēntei *konsēntei
ablative *konsēnti? konsēnte? *konsēnti? konsēnte? *konsēnti? konsēnte?
locative *konsēnti? konsēnte? *konsēnti? konsēnte? *konsēnti? konsēnte?
plural masculine feminine neuter
nominative *konsēntes *konsēntes *konsēntā
vocative *konsēntes *konsēntes *konsēntā
accusative *konsēntens *konsēntens *konsēntā
genitive *konsēntom *konsēntom *konsēntom
dative *konsēntəβos *konsēntβos *konsēntβos
ablative *konsēntəβos *konsēntβos *konsēntβos
locative *konsēntəβos *konsēntβos *konsēntβos

Descendants

  • ⇒ Latin: Diī Cōnsentēs
  • Oscan: 𐌊𐌞𐌍𐌔𐌝𐌚 (kúnsíf)

References

  1. ^ Fortson, Benjamin W.; Weiss, Michael (2019), “Oscan Kúnsíf Deívúz and the Di Consentes”, in Classical Philology, volume 114, number 4, University of Chicago Press, →DOI, →ISSN, pages 637–645
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.