оуброусъ
Old Church Slavonic
Etymology
From Proto-Slavic *ubrusъ.
Noun
оуброусъ • (ubrusŭ) m
Declension
| singular | dual | plural | |
|---|---|---|---|
| nominative | оуброусъ ubrusŭ |
оуброуса ubrusa |
оуброуси ubrusi |
| genitive | оуброуса ubrusa |
оуброусоу ubrusu |
оуброусъ ubrusŭ |
| dative | оуброусоу ubrusu |
оуброусома ubrusoma |
оуброусомъ ubrusomŭ |
| accusative | оуброусъ ubrusŭ |
оуброуса ubrusa |
оуброусꙑ ubrusy |
| instrumental | оуброусомъ ubrusomŭ |
оуброусома ubrusoma |
оуброусꙑ ubrusy |
| locative | оуброусѣ ubrusě |
оуброусоу ubrusu |
оуброусѣхъ ubrusěxŭ |
| vocative | оуброусе ubruse |
оуброуса ubrusa |
оуброуси ubrusi |
Descendants
- Serbo-Croatian: ubrus