кротолюбьць

Old Church Slavonic

Noun

кротолюбьць • (krotoljubĭcĭm

  1. one who loves peace

Declension

Declension of кротолюбьць (soft o-stem)
singular dual plural
nominative кротолюбьць
krotoljubĭcĭ
кротолюбьца
krotoljubĭca
кротолюбьци
krotoljubĭci
genitive кротолюбьца
krotoljubĭca
кротолюбьцоу
krotoljubĭcu
кротолюбьць
krotoljubĭcĭ
dative кротолюбьцоу
krotoljubĭcu
кротолюбьцема
krotoljubĭcema
кротолюбьцемъ
krotoljubĭcemŭ
accusative кротолюбьць
krotoljubĭcĭ
кротолюбьца
krotoljubĭca
кротолюбьцѧ
krotoljubĭcę
instrumental кротолюбьцемь
krotoljubĭcemĭ
кротолюбьцема
krotoljubĭcema
кротолюбьци
krotoljubĭci
locative кротолюбьци
krotoljubĭci
кротолюбьцоу
krotoljubĭcu
кротолюбьцихъ
krotoljubĭcixŭ
vocative кротолюбьче
krotoljubĭče
кротолюбьца
krotoljubĭca
кротолюбьци
krotoljubĭci