кротолюбьць
Old Church Slavonic
Noun
кротолюбьць • (krotoljubĭcĭ) m
Declension
| singular | dual | plural | |
|---|---|---|---|
| nominative | кротолюбьць krotoljubĭcĭ |
кротолюбьца krotoljubĭca |
кротолюбьци krotoljubĭci |
| genitive | кротолюбьца krotoljubĭca |
кротолюбьцоу krotoljubĭcu |
кротолюбьць krotoljubĭcĭ |
| dative | кротолюбьцоу krotoljubĭcu |
кротолюбьцема krotoljubĭcema |
кротолюбьцемъ krotoljubĭcemŭ |
| accusative | кротолюбьць krotoljubĭcĭ |
кротолюбьца krotoljubĭca |
кротолюбьцѧ krotoljubĭcę |
| instrumental | кротолюбьцемь krotoljubĭcemĭ |
кротолюбьцема krotoljubĭcema |
кротолюбьци krotoljubĭci |
| locative | кротолюбьци krotoljubĭci |
кротолюбьцоу krotoljubĭcu |
кротолюбьцихъ krotoljubĭcixŭ |
| vocative | кротолюбьче krotoljubĭče |
кротолюбьца krotoljubĭca |
кротолюбьци krotoljubĭci |