боголюбьць
Old Church Slavonic
Noun
боголюбьць • (bogoljubĭcĭ) m
Declension
| singular | dual | plural | |
|---|---|---|---|
| nominative | боголюбьць bogoljubĭcĭ |
боголюбьца bogoljubĭca |
боголюбьци bogoljubĭci |
| genitive | боголюбьца bogoljubĭca |
боголюбьцоу bogoljubĭcu |
боголюбьць bogoljubĭcĭ |
| dative | боголюбьцоу bogoljubĭcu |
боголюбьцема bogoljubĭcema |
боголюбьцемъ bogoljubĭcemŭ |
| accusative | боголюбьць bogoljubĭcĭ |
боголюбьца bogoljubĭca |
боголюбьцѧ bogoljubĭcę |
| instrumental | боголюбьцемь bogoljubĭcemĭ |
боголюбьцема bogoljubĭcema |
боголюбьци bogoljubĭci |
| locative | боголюбьци bogoljubĭci |
боголюбьцоу bogoljubĭcu |
боголюбьцихъ bogoljubĭcixŭ |
| vocative | боголюбьче bogoljubĭče |
боголюбьца bogoljubĭca |
боголюбьци bogoljubĭci |