блискъ

Old Church Slavonic

Etymology

From Proto-Indo-European *bʰleyǵ-.

Noun

блискъ • (bliskŭm

  1. lightning

Declension

Declension of блискъ (o-stem)
singular dual plural
nominative блискъ
bliskŭ
блиска
bliska
блисци
blisci
genitive блиска
bliska
блискоу
blisku
блискъ
bliskŭ
dative блискоу
blisku
блискома
bliskoma
блискомъ
bliskomŭ
accusative блискъ
bliskŭ
блиска
bliska
блискꙑ
blisky
instrumental блискомъ
bliskomŭ
блискома
bliskoma
блискꙑ
blisky
locative блисцѣ
bliscě
блискоу
blisku
блисцѣхъ
bliscěxŭ
vocative блисче
blisče
блиска
bliska
блисци
blisci