блискъ
Old Church Slavonic
Etymology
From Proto-Indo-European *bʰleyǵ-.
Noun
блискъ • (bliskŭ) m
Declension
| singular | dual | plural | |
|---|---|---|---|
| nominative | блискъ bliskŭ |
блиска bliska |
блисци blisci |
| genitive | блиска bliska |
блискоу blisku |
блискъ bliskŭ |
| dative | блискоу blisku |
блискома bliskoma |
блискомъ bliskomŭ |
| accusative | блискъ bliskŭ |
блиска bliska |
блискꙑ blisky |
| instrumental | блискомъ bliskomŭ |
блискома bliskoma |
блискꙑ blisky |
| locative | блисцѣ bliscě |
блискоу blisku |
блисцѣхъ bliscěxŭ |
| vocative | блисче blisče |
блиска bliska |
блисци blisci |